Parasti implanta korpuss ir gluds vai raupjš. Raupjas virsmas spēj labāk nostiprināties, līdz ar to implants labāk saglabā savu vietu. Vienlaikus raupjas virsmas izraisa vairākas problēmas.

Raupju virsmu problēmas

Katru reizi, kad ķermenī tiek ielikts implants, tas nenovēršami saskaras ar ādas virsmu. Neskatoties uz to, cik rūpīgi ķirurgs ir notīrījis apkārtējo ādu, vienmēr ir risks, ka uz ādas vai gaisā ir baktērijas un svešķermeņi. Implants ar raupju virsmu vieglāk piesaista sev šādas daļiņas un tās var tikt ievadītas ķermenī.

Vienlaikus tradicionāli, lai padarītu virsmu raupjāku, tiek izmantots sāls vai cukurs. Tā kā virsma tiek apstrādāta ar blakus materiāliem, svešķermeņi uz implanta virsmas var nonākt jau apstrādes procesā. Šādas baktērijas un svešķermeņu nokļūšana ķermenī ir saistīta gan ar kapsulas, divkāršās kapsulas, infekciju, gan seromas rašanās risku.

Kādēļ nanotehnoloģiska apstrāde ir labāka?

Nanotehnoloģiskā apstrāde likvidē abas iepriekš minētās problēmas. Šis apstrādes veids nozīmē to, ka implanta virsma tiek kontrolēti izveidota viegli raupja, lai tā labāk nostiprinātos, neizmantojot blakus materiālus.

Nanotehnoloģiskās apstrādes laikā tiek aprēķināti atbilstošākie poru platumi un dziļumi, kas vienlaikus labi piestiprinātos pie audiem, bet būtu pietiekami gludi, lai nepiesaistītu gaisā un uz ādas esošās daļiņas. Motiva NanoSurface ļauj izveidot virsējo kārtu ar 8000 16 mikronus dziļām porām uz cm2. Turklāt, netiek izmantots sāls vai cukurs, bet raupjas veidnes.

Implantu ar nanotehnoloģisko virsmu priekšrocība ir arī mazāka berze, tos ievietojot, kas mazina implantu saplīšanas risku. Savukārt tas nozīmē, ka ķirurgam jāizdara mazāks iegriezums un pacientei ir īsākas rētas.